Osteoporoze un osteopēnija ir stāvokļi, kas raksturo kaulu veselību, precīzāk, to minerālo blīvumu. Lai gan kaulu masas zudums ir dabiska ķermeņa novecošanās pazīme, osteopēnija un osteoporoze ir kaulu slimības, kas jāuztver nopietni.
Kā atšķiras osteopēnija un osteoporoze?
Osteopēnija un osteoporoze ir diagnozes, ko izmanto, lai apzīmētu stāvokli, kad kauli kļuvuši vājāki, zaudējot minerālo blīvumu. Ja kaulu minerālais blīvums ir zems, kauli kļūst poraini un trausli, un lūzumu risks ir ievērojami lielāks.
Kaulu minerālo blīvumu nosaka, veicot osteodensitometrijas (DXA) izmeklējumu. Tas ir vienkāršs, ātrs, neinvazīvs un nesāpīgs izmeklējums, kura laikā ar ļoti vāju rentgena starojumu tiek noteikts kaulu minerālais blīvums.
Izmeklējuma rezultāti iekļauj divus mērījumus:
T rādītājs parāda kaulu blīvumu salīdzinājumā ar tā paša dzimuma jaunu pieaugušo ar maksimālo kaulu masu. T rādītāju izmanto, lai novērtētu kaulu lūzuma risku, kā arī lai noteiktu, vai nepieciešama ārstēšana.
- Rezultāts 1 un vairāk tiek uzskatīts par normālu.
- Rezultāts no -1,1 līdz -2,4 norāda uz osteopēniju jeb zemu kaulu masu.
- Rādītājs -2,5 un zemāks norāda uz osteoporozi.
Osteopēniju jeb zemu kaulu masu mēdz uzskatīt par soli osteoporozes virzienā. Taču, veicot dzīvesveida izmaiņas un nepieciešamības gadījumā lietojot ārsta īpaši nozīmētus medikamentus un uztura bagātinātājus, ir iespējams slimības attīstību apturēt un pat uzlabot kaulu veselību.
Osteopēnijas un osteoporozes riska grupas
Lai pārliecinātos par kaulu veselību, kaulu blīvuma pārbaudi ir svarīgi veikt visām sievietēm pēc 65 un vīriešiem pēc 70 gadu vecuma, kā arī tad, ja cilvēkam ir kāds no kaulu lūzuma riska faktoriem:
- mazkustīgs dzīvesveids,
- samazināts ķermeņa svars,
- auguma samazinājums vairāk nekā 3 cm,
- pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana,
- kafijas lietošana lielā apjomā (vairāk nekā 4 tasītes dienā),
- sievietēm – agrīna menopauze,
- vīriešiem – zems testosterona daudzums,
- bieži kaulu lūzumi vai diagnosticēta osteoporoze ģimenes locekļu vidū,
- ilgstoša (vairāk nekā 3 mēneši) glikokortikoīdu lietošana,
- metotreksātu, ciklofosfamīdu un imūnsupresīvo medikamentu lietošana.
Osteoporozes un osteopēnijas risks ir augstāks arī cilvēkiem ar hroniskām reimatiskajām slimībām un stāvokļiem, kad slikti uzsūcas vai pastiprināti zūd kalcijs un D vitamīns.
Osteopēnijas un osteoporozes diagnostika
Kaulu masas zudums reti ir pamanāms agrīni. Visbiežāk pacienti pirmo reizi uzzina, ka viņiem ir vāji kauli, tikai pēc tam, kad piedzīvots gūžas, apakšdelma vai kāda cita kaula lūzums. Tomēr ir dažas pazīmes un simptomi, kas var norādīt uz iespējamu kaulu masas zudumu.
Diagnosticējot osteopēniju vai osteoporozi agrīnā stadijā, ir iespējams efektīvi palēnināt slimības attīstības procesu un saglabāt aktīvu dzīvesveidu.
Kaulu blīvuma pārbaude jeb DXA izmeklējums ir obligāts nosacījums valsts kompensēto medikamentu saņemšanai osteoporozes ārstēšanai. Izmeklējumu ierasti veic pēc ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījuma. Izmeklējums ir ātrs, vienkāršs un nesāpīgs, un tam nav nepieciešama īpaša sagatavošanās.
Kā rīkoties, ja atklāta osteopēnija vai osteoporoze?
Visefektīvākā osteopēnijas ārstēšanas metode ir kaulu minerālā blīvuma zuduma samazināšana, veicot atbilstošas dzīvesveida izmaiņas, tostarp:
- smēķēšanas pārtraukšana,
- alkohola lietošanas samazināšana,
- fiziskās aktivitātes kaulu veselības uzlabošanai,
- sabalansēts uzturs,
- nepieciešamības gadījumā – uztura bagātinātāju lietošana.
Ja šīs izmaiņas nedod pietiekamu rezultātu, ārsts var nozīmēt atbilstošu medikamentu lietošanu.
Ja Jums ir atklāta osteopēnija vai osteoporoze, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai endokrinologu par Jums piemērotiem risinājumiem kaulu veselības saglabāšanai un uzlabošanai.
