Ārstiem

Osteoporoze ir slimība, kuru raksturo pazemināta kaulu masa un kaulu audu mikrostruktūras sabrukums, kas izraisa palielinātu kaulu trauslumu un ir izplatītākā vielmaiņas kaulu slimība. Osteoporoze var izraisīt postošas fiziskas, psihosociālas un ekonomiskas sekas. Tomēr šī slimība bieži tiek ignorēta un nepietiekami ārstēta, lielā mērā tāpēc, ka tā ir klīniski nemanāma; pirms lūzuma simptomu nav. (Skatiet attēlu zemāk.)

Mugurkaula osteoporoze. Ievērojama kopējo skriemeļu kaulu blīvuma samazināšanās un L2 sānu ķīļveida lūzums.

Osteoporozes simptomi

Osteoporoze kļūst klīniski pamanāma tikai, kad notiek lūzums, un tāpēc to dažreiz sauc par “kluso slimību”. Divas trešdaļas skriemeļu lūzumu ir nesāpīgi, lai gan pacienti var sūdzēties par noliektu stāju un auguma samazināšanos. Tipiski simptomi pacientiem ar sāpīgiem mugurkaula lūzumiem var būt šādi:

  • Akūtu sāpju epizode var rasties pēc kritiena vai nelielas traumas.
  • Sāpes ir lokalizētas noteiktā, nosakāmā mugurkaula līmenī no krūšu kurvja vidus līdz krūšu kurvja apakšējai daļai vai mugurkaula jostas daļas augšdaļā.
  • Sāpes tiek raksturotas kā asas, mokošas vai blāvas; kustības var saasināt sāpes; dažos gadījumos sāpes izstaro uz vēderu.
  • Sāpes bieži pavada paravertebrālās muskuļu spazmas, ko pastiprina aktivitāte un mazina guļus stāvoklis.
  • Pacienti bieži nekustas gultā, jo baidās saasināt sāpes.

 

Akūtas sāpes parasti izzūd pēc 4-6 nedēļām; vairāku lūzumu gadījumā ar smagu kifozi sāpes var kļūt hroniskas. 

Pacientiem, kuriem ir gūžas kaula lūzums, var rasties:

  • Sāpes cirksnī, sēžamvietas aizmugurē, augšstilba priekšējā daļā, augšstilba vidusdaļā un/vai ceļgala mediālajā daļā, nesot svaru vai mēģinot nest iesaistīto ekstremitāti;
  • Samazināta gūžas kustību amplitūda, īpaši iekšējā rotācija un fleksija;
  • Cietušās gūžas ārējā rotācija, atrodoties miera stāvoklī.

 

Fiziskās apskates laikā pacientiem ar mugurkaula kompresijas lūzumiem var novērot:

  • Ar akūtiem skriemeļu lūzumiem – punktveida jutīgumu virs iesaistītā skriemeļa;
  • Krūškurvja kifozi ar pārmērīgu kakla daļas lordozi (kakla daļas kupris);
  • Sekojošu jostas lordozes zudumu;
  • Auguma samazināšanos par 2-3 cm pēc katra mugurkaula kompresijas lūzuma un progresējošas kifozes.

 

Pacientiem ar gūžas kaula lūzumiem var parādīties:

  • Ierobežota rotācija ar beigu diapazona sāpēm pēc fleksijas, abdukcijas un ārējās rotācijas;
  • Samazināta svara nestspēja lūzuma pusē vai antalģisks gaitas modelis

 

Pacientiem ar Colles lūzumiem var būt:

  • Sāpes plaukstas locītavas kustībā
  • “Durkļa” deformācija

 

Pacientiem ar kaunuma un krustu lūzumiem var būt:

  • Izteiktas sāpes ar ambulāciju
  • Jutīgums pret palpāciju, perkusijām vai abiem
  • Ar krustu lūzumiem, sāpes fiziskās izmeklēšanas metožu laikā, ko izmanto, lai novērtētu krustu un krustu locītavu

 

Var būt acīmredzamas līdzsvara grūtības, īpaši pacientiem ar smaguma centra izmaiņām smagas kifozes dēļ. Pacientiem var būt grūtības nostāvēt uz vienas kājas.

Osteoporozes diagnostika

Sākotnējās laboratorijas analīzes:

  • Pilna asins aina: var atklāt anēmiju
  • Seroloģiskās analīzes: parasti normas robežās cilvēkiem ar primāru osteoporozi
  • Aknu funkciju testi
  • Vairogdziedzera stimulējošā hormona līmenis: vairogdziedzera disfunkcija ir saistīta ar osteoporozi
  • 25-Hidroksivitamīna D līmenis: D vitamīna deficīts var veicināt osteoporozi
  • Seruma proteīnu elektroforēze: multiplā mieloma var būt saistīta ar osteoporozi
  • Kalcijs/kreatinīns 24 stundu urīnā: hiperkalciūrija var būt saistīta ar osteoporozi; var būt indicēta turpmāka izmeklēšana, mērot parathormonu un urīna pH; hipokalciūrija var liecināt par malabsorbciju, kas papildus jānovērtē, veicot seruma D vitamīna mērījumus un apsverot malabsorbcijas sindromu, piemēram, celiakijas, pārbaudes.
  • Testosterons (kopējais un/vai brīvais) un luteinizējošais hormons/folikulu stimulējošais hormons: vīriešu hipogonādisms ir saistīts ar osteoporozi

Kaulu minerālais blīvums un osteodensitometrija

 Kaulu minerālā blīvuma (KMB) mērīšana ir ieteicama šādiem pacientiem:

  • Sievietes vecumā no 65 gadiem un vīrieši vecumā no 70 gadiem un vecāki, neatkarīgi no klīniskajiem riska faktoriem;
  • Sievietes pēcmenopauzes periodā un vīrieši vecumā virs 50 līdz 69 gadiem, jaunākas sievietes pēcmenopauzes periodā un sievietes menopauzes periodā, pamatojoties uz riska faktoru profilu;
  • Sievietes pēcmenopauzes periodā un vīrieši vecumā no 50 gadiem, kuriem ir bijis lūzums pieaugušā vecumā, lai diagnosticētu un noteiktu osteoporozes pakāpi;
  • Pieaugušie ar citu diagnozi (piemēram, reimatoīdo artrītu) vai kuri lieto medikamentus (piemēram, glikokortikoīdus dienas devā ≥5 mg prednizolona vai līdzvērtīgu devu ≥3 mēnešus), kas saistīts ar zemu kaulu masu vai kaulu masas zudumu

Osteodensitometrija (DXA) pašlaik ir kaulu minerālā blīvuma (KMB) novērtēšanas standarts. DXA parāda pacienta T-score, kas ir KMB vērtība salīdzinājumā ar kontroles grupas KMB vērtību. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) kritēriji nosaka normālu T-score vērtību 1 standarta novirzes (SD) robežās no vidējās KMB vērtības veselam jaunam pieaugušam cilvēkam. Vērtības, kas atrodas tālāk no vidējā, tiek stratificētas šādi:

  • T rādītājs no –1 līdz –2,5 SD norāda uz osteopēniju
  • T rādītājs, kas mazāks par –2,5 SD, norāda uz osteoporozi
  • T rādītājs, kas mazāks par –2,5 SD ar trausluma lūzumu(-iem), norāda uz smagu osteoporozi.

 

DXA parāda arī pacienta Z rezultātu, kas salīdzina vērtību ar tā paša vecuma un dzimuma atbilstošo KMB vērtību. Z-score jāizvērtē šādiem pacientiem:

  • Sievietes pirmsmenopauzes periodā
  • Vīrieši, kas jaunāki par 50 gadiem
  • Bērni

 

Z-score vērtības –2,0 SD vai zemākas tiek definētas kā “zem paredzamā vecuma diapazona”, bet vērtības, kas pārsniedz –2,0 SD kā “paredzamajā vecuma diapazonā”.

Osteoporozes diagnoze šajās grupās nedrīkst būt balstīta tikai uz densitometriskiem kritērijiem. Skriemeļu rentgena izmeklējums ir ieteicams sievietēm pēcmenopauzes periodā un vīriešiem vecumā no 50 gadiem un vecākiem ar šādiem specifiskiem riska faktoriem:

  • Lūzumi pēc zemas intensitātes traumas
  • Auguma garuma samazināšanās par 4 cm vai vairāk kopš maksimālā auguma 20 gadu vecumā;
  • Auguma garuma samazināšanās par 2 cm vai vairāk kopš iepriekš dokumentēta auguma mērījuma.
  • Nesena vai notiekoša ilgstoša glikokortikoīdu terapija.

 

Citas vienkāršas radiogrāfijas pazīmes un ieteikumi ir šādi:

  • Veikt skartās vietas rentgenogrammas pacientiem, kuriem ir simptomi.
  • Veikt mugurkaula sānu rentgenogrāfiju asimptomātiskiem pacientiem, kuriem ir aizdomas par mugurkaula lūzumu.
  • Radiogrāfiskie izmeklējumi var liecināt par osteopēniju vai kaulu masas zudumu, taču tos nevar izmantot osteoporozes diagnosticēšanai.

Osteoporozes ārstēšana

Dzīvesveida izmaiņas osteoporozes izraisītu lūzumu profilaksei:

  • Palielināt svaru un muskuļus stiprinošus vingrinājumus, lai uzlabotu veiklību, spēku, stāju un līdzsvaru, kas var samazināt kritienu risku
  • Optimāla kalcija un D vitamīna uzņemšana kā papildinājums aktīvai pretlūzumu terapijai un sabalansētam uzturam
  • Smēķēšanas atmešana
  • Alkohola patēriņa ierobežošana
  • Potenciālo kritiena riska faktoru mazināšana

Osteoporozes farmakoloģiskā terapija

Farmakoloģisko terapija tiek rekomendēta sievietēm pēcmenopauzes periodā un vīriešiem vecumā no 50 gadiem, kuriem ir šādi simptomi:

  • Trausluma lūzums: gūžas vai mugurkaula lūzums (mugurkaula lūzumi var būt klīniski vai morfometriski (ti, identificēti tikai rentgenogrammā)
  • T-score –2,5 vai mazāks augšstilba kaula kaklā, gūžas locītavā, mugurkaulā vai 33% no spieķa kaula pēc atbilstošas novērtēšanas, lai izslēgtu sekundāros cēloņus
  • Zema kaulu masa (T-score no –1,0 līdz –2,5 augšstilba kaula kaklā vai mugurkaulā) un gūžas kaula lūzuma iespējamība 10 gadu laikā ir 3% vai lielāka vai liela ar osteoporozi saistīta lūzuma iespējamība 10 gadu laikā ir 20 % vai vairāk, pamatojoties uz lūzumu riska novērtēšanas rīku (FRAX).

 

Ieteicamie medikamenti norādīti racionālas ārstēšanas vadlīnijās un Kompensējamo zāļu sarakstā. Latvijā šie medikamenti tiek kompensēti 50% apmērā. Medicīniskā aprūpe ietver arī potenciāli ārstējamo osteoporozes cēloņu, piemēram, hiperparatireozes un hipertireozes, noteikšanu un ārstēšanu.

Osteoporozes medikamentu izrakstīšanas nosacījumi

Medikamenti osteoporozes ārstēšanai, izrakstīšanas nosacījumi:

  • Perorālās zāļu formas: sievietēm postmenopauzē ar rentgenoloģiski pierādītu muguras skriemeļu, gūžas kaula vai plaukstas pamatnes lūzumu vai lūzumu minimālas traumas rezultātā un centrālās densitometrijas rādītājiem (T- skala) terapijas sākumā ≤ -2,5 SD.
  • Injekcijas zāļu formas: sievietēm postmenopauzē ar rentgenoloģiski pierādītu muguras skriemeļu, gūžas kaula vai plaukstas pamatnes lūzumu vai lūzumu minimālas traumas rezultātā un centrālās densitometrijas rādītājiem (T- skala) terapijas sākumā ≤ -2,5 SD, ja ir perorāli lietojamo bifosfonātu terapijas nepanesība vai kontrindikācijas.

 

Biežāk lietotie diagnožu kodi:

  • M80.0 – M80.5; M80.8; M80.9 – Osteoporoze ar patoloģisku lūzumu
  • M81.4 – Medikamentu izraisīta osteoporoze
  • M82.0; M82.1; M82.8 – Osteoporoze citur klasificētu slimību dēļ

 

Detalizēti ar osteoporozes medikamentu izrakstīšanas kārtību iespējams iepazīties Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Jautājumi par DXA izmeklējumu

Ja Jums ir jautājumi par nosūtījuma sagatavošanu uz DXA izmeklējumu vai kādi citi ar DXA saistīti jautājumi, lūdzu sazināties ar mums, aizpildot formu.

Pierakstīties jaunumiem

Lūdzu norādiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties regulāri saņemt jaunākos pētījumus un citu noderīgu informāciju par kaulu veselību.

Skip to content