Osteopēniju var uzskatīt starp viduspunktu starp veseliem kauliem un osteoporozi. Osteopēnijas pacientiem kauli ir novājināti, bet ne tik trausli, lai būtu pakļauti augstam lūzumu riskam kā osteoporozes gadījumā.
Osteopēnijas attīstība
Cilvēka kaulu masu ietekmē gan ģenētiskie, gan dzīvesveida faktori, tostarp uzturs. Kaulu masas pīķis jeb augstākais kaulu masas punkts tiek sasniegts aptuveni 30 gadu vecumā. Pēc tam galvenais uzdevums ir kaulu masu saglabāt. Osteopēnija jeb samazināts kaulu masas blīvums visbiežāk skar cilvēkus pēc 50 gadu vecuma. Tas, vai osteopēnija attīstīsies, ir atkarīgs no tā, cik spēcīgi kauli ir bijuši jaunībā. Ja tie ir spēcīgi – iespējams, ka osteopēnija nekad neattīstīsies. Ja nē – osteopēnija var attīstīties arī ātrāk.
Osteopēnija nav dabiska novecošanās pazīme – tā ir hroniska kaulu slimība, kas ir jāārstē, lai neattīstītos osteoporoze. Ieviešot dzīvesveida izmaiņas un rūpējoties par kaulu veselību, ir iespējams saglabāt spēcīgus kaulus visas dzīves garumā.
Vai man var būt osteopēnija?
Cilvēka kaulus veido dzīvi audi, kas pastāvīgi atjaunojas – nepārtraukti veidojas jauns kauls un noārdās vecie audi. Ja kaulu masas zudums pārsniedz jaunā kaula veidošanos, var attīstīties osteopēnija un vēlāk – arī osteoporoze.
Osteopēnijai visbiežāk nav ārēji pamanāmu simptomu, un to diagnosticē, veicot osteodensitometriju jeb kaulu blīvuma pārbaudi. Pārbaude ir ātra un pilnībā nesāpīga, tās laikā ar vāju rentgena starojumu tiek noteikts kaulu minerālais blīvums.
Nereti pirmā pazīme, ka kauli ir kļuvuši vājāki, ir kaulu lūzums. Bieži vien pacienti, kam noticis osteoporozes izraisīts kompresijas lūzums mugurkaulā, par to pat nenojauš. Par to var liecināt šādas pazīmes:
- pēkšņas un spēcīgas muguras sāpes,
- muguras sāpes, kas pastiprinās, stāvot kājās vai staigājot, bet samazinās, apsēžoties vai apguļoties,
- muguras sāpes noliecoties vai pagriežoties,
- auguma zudums vairāk nekā 3cm,
- muguras izliekuma jeb kupra veidošanās.
Osteopēnijas diagnostika
Lai pārliecinātos par kaulu veselību, kaulu blīvuma pārbaudi ir svarīgi veikt visām sievietēm pēc 65 un vīriešiem pēc 70 gadu vecuma, kā arī tad, ja cilvēkam ir kāds no kaulu lūzuma riska faktoriem:
- mazkustīgs dzīvesveids,
- samazināts ķermeņa svars,
- auguma samazinājums vairāk nekā 3 cm,
- pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana,
- kafijas lietošana lielā apjomā (vairāk nekā 4 tasītes dienā),
- sievietēm – agrīna menopauze,
- vīriešiem – zems testosterona daudzums,
- bieži kaulu lūzumi vai diagnosticēta osteoporoze ģimenes locekļu vidū,
- ilgstoša (vairāk nekā 3 mēneši) glikokortikoīdu lietošana,
- metotreksātu, ciklofosfamīdu un imūnsupresīvo medikamentu lietošana.
Kā rīkoties, ja atklāta osteopēnija vai osteoporoze?
Visefektīvākā osteopēnijas ārstēšanas metode ir kaulu minerālā blīvuma zuduma samazināšana, veicot atbilstošas dzīvesveida izmaiņas, tostarp:
- pārtraucot smēķēšanu,
- samazinot alkohola patēriņu,
- veicot fiziskās aktivitātes kaulu veselības uzlabošanai,
- ievērojot sabalansētu uzturu,
- nepieciešamības gadījumā – lietojot uztura bagātinātājus.
Ja šīs izmaiņas nedod pietiekamu rezultātu, ārsts var nozīmēt atbilstošu medikamentu lietošanu.
Ja Jums ir atklāta osteopēnija vai osteoporoze, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai endokrinologu par Jums piemērotiem risinājumiem kaulu veselības saglabāšanai un uzlabošanai.
