Kā saglabāt kaulu masu?

Pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas kaulu masa sāk dabiski samazināties. Taču, ievērojot veselīgu dzīvesveidu, šo procesu ir iespējams krietni palēnināt. Saglabājot kaulus spēcīgus visa mūža garumā, ir krietni mazāks risks attīstīties osteoporozei un piedzīvot kaulu lūzumus.

Veselīgs dzīvesveids – stipri kauli!

Veselīga dzīvesveida ievērošana palīdz ne tikai saglabāt kaulu veselību visa mūža garumā, bet arī uzlabo kopējo pašsajūtu. Kaulu veselības saglabāšanai ir nozīmīgi pievērst uzmanību šādiem faktoriem:

Olbaltumvielas

Olbaltumvielas veido ķermeņa šūnas, tostarp kaulaudus. Ir pierādīts, ka pietiekama olbaltumvielu uzņemšana ir nozīmīgs kaulu masas saglabāšanas faktors. Nepietiekami daudz olbaltumvielu uzturā, turpretī, var radīt muskuļu masas zudumu un spēka trūkumu, kas palielina kritienu risku. Pieaugušajiem ir ieteicams uzņemt 0,8-1,2 g olbaltumvielu uz katru ķermeņa kilogramu. Attiecīgi – cilvēkam, kas sver 80 kilogramus, dienā ieteicams uzņemt vismaz 64 g olbaltumvielu.

“Nav nozīmes tam, kādu olbaltumvielu avotu izvēlaties – piemēram, sieru vai citus piena produktus, gaļu vai kādu citu. Visas olbaltumvielas ir vienādi vērtīgas kaulu veselībai, svarīgākais ir sekot līdzi tam, lai katru dienu uzņemtu pietiekamu daudzumu, tas ir, 0,8 – 1,2 g uz katru kilogramu svara.”

Endokrinologs dr. Ingvars Rasa.

Ar olbaltumvielām bagāti ir piena produkti, tostarp, biezpiens un siers, gaļa, zivis. Olbaltumvielas iespējams uzņemt arī no augu valsts produktiem, piemēram, pākšaugiem, tostarp, lēcām un pupiņām, sojas produktiem, graudiem, riekstiem un sēklām.

Kalcijs

Kalcijs veido stiprus kaulus. Tas piedalās kaulu dabiskajā noārdīšanās un atjaunošanās procesā, palīdzot veidoties jaunajiem kaulaudiem. Pietiekama kalcija uzņemšana ir būtisks spēcīgu kaulu priekšnosacījums. Augsts kalcija saturs ir piena produktos, sojas produktos un zaļajos lapu dārzeņos, kā arī zivju konservos, kuros zivis ēdamas kopā ar asakām, piemēram, šprotēs.

Nepieciešamā kalcija diennakts deva ir atkarīga no cilvēka vecuma. Vīriešiem un sievietēm vecumā no 18 līdz 50 gadiem ir nepieciešami 1000 miligrami kalcija dienā. Sievietēm menopauzē un senioriem pēc 70 gadu vecuma, grūtniecēm un mātēm, kas zīda bērnu – ap 1200 miligramiem dienā. Specifisku saslimšanu gadījumā ārsts var noteikt individuāli piemērotu kalcija devu.

D vitamīns

Lai uzņemtais kalcijs uzsūktos gremošanas traktā, organismam ir nepieciešams D vitamīns. Tas nodrošina arī kaulaudu mineralizāciju, kā arī uzlabo muskuļu funkciju, mazinot kritienu risku. D vitamīna trūkums organismā veidojas tad, ja to nepietiekoši uzņem ar uzturu un ja ādai pietrūkst saules. Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ieteicams uzņemt 1000 līdz 4000  starptautisko vienību (SV) D vitamīna diennaktī. Taču, konstatējot samazinātu kaulu blīvumu, osteopēniju vai osteoporozi, ārsts var ieteikt pārbaudīt D vitamīna līmeni laboratoriski un ieteikt īpaši piemērotu D vitamīna devu.

Fiziskās aktivitātes

Fiziskajai sagatavotībai atbilstošas aktivitātes palīdz spēcināt kaulus un mazināt lūzumu risku jebkurā vecumā. Osteoporozes un osteopēnijas pacientiem ieteicams apvienot spēka vingrinājumus ar svaru nesošajiem un līdzsvara vingrinājumiem. Spēka vingrojumi palīdz stiprināt muskuļus un kaulus rokās un mugurkaula augšdaļā. Svaru nesošie vingrinājumi, piemēram, staigāšana, kāpšana pa kāpnēm un slēpošana galvenokārt ietekmē kāju, gurnu un mugurkaula lejasdaļas kaulus. Līdzsvara vingrinājumi, piemēram, joga, var samazināt kritiena risku, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

Osteoporoze un kaulu lūzumi

Osteoporoze un osteopēnija ir veselības stāvokļi, kam ir raksturīgs samazināts kaulu blīvums un ar to saistītas strukturālas kaulu izmaiņas, kas padara kaulus trauslākus. Jo zemāka ir kaulu masa, jo zemāks kaulu blīvums un, attiecīgi, lielāks kaulu lūzuma risks.

Osteoporozes pacienti visbiežāk kaulu lūzumus gūstmugurkaulā, gūžās un plaukstas locītavās. Šie lūzumi var atstāt nopietnas sekas, kas rada ilgstošas sāpes, izmaiņas stājā, kā arī apgrūtina spēju brīvi pārvietoties.

Osteoporoze var attīstīties ikvienam, taču tā visbiežāk sastopama sievietēm, it īpaši menopauzes un pēcmenopauzes vecumā. Tas saistīts ar pazeminātu estrogēna līmeni, kas negatīvi ietekmē kaulu blīvumu.

Citi osteoporozes riska faktori ir:

  • Smalka kaulu uzbūve;
  • Agra menopauze;
  • Osteoporoze tuviem asinsradiniekiem;
  • Zems ķermeņa svars;
  • Uzturs, kurā trūkst kalcija;
  • Mazkustīgs dzīvesveids;
  • Pārmērīga alkohola lietošana;
  • Smēķēšana;
  • Ēšanas traucējumi;
  • Atsevišķu medikamentu lietošana, tostarp, steroīdu.

Osteoporozes diagnostika

Ir vairākas būtiskas pazīmes, kas var liecināt par iespējamu saslimšanu ar osteoporozi vai osteopēniju. Taču, izņemot izmaiņas kaulu blīvumā, osteoporoze un osteopēnija visbiežāk nerada citus agrīnus simptomus. Tādēļ drošākais veids, kā osteoporozi vai osteopēniju atklāt agrīni, ir veikt osteodensitometrijas (DXA) pārbaudi, lai noteiktu kaulu minerālo blīvumu.

DXA izmeklējums ir obligāts nosacījums valsts kompensēto medikamentu saņemšanai osteoporozes ārstēšanai. Tas ir neinvazīvs un pilnībā nesāpīgs. Izmeklējumam var pieteikties, zvanot uz kādu no 6 veselības aprūpes iestādēm Rīgā, Jūrmalā vai Jēkabpilī, kurās strādā Osteomed speciālisti.

Skip to content