5 fakti par osteopēniju

Osteopēnija ir stāvoklis pirms osteoporozes

Osteopēniju mēdz uzskatīt par vidusceļu starp veseliem kauliem un osteoporozi. Osteopēnijas pacientiem kauli ir novājināti, bet ne tik trausli, lai būtu pakļauti augstam lūzumu riskam kā osteoporozes gadījumā. Osteoporozei raksturīgie kaulu lūzumi var radīt nopietnas un paliekošas sekas, tostarp hroniskas sāpes, ierobežotas spējas par sevi parūpēties, kustību traucējumus un smagos gadījumos arī indvaliditāti. Laikus atklājot osteopēniju, ieviešot dzīvesveida izmaiņas un rūpējoties par kaulu veselību, ir iespējams slimības attīstību apturēt, un osteoporoze var neattīstīties.

Osteopēnija ir slimība

Cilvēka kaulus veido dzīvi audi, kas pastāvīgi atjaunojas – nepārtraukti veidojas jauns kauls un noārdās vecie audi. Ja kaulu masas zudums pārsniedz jaunā kaula veidošanos, var attīstīties osteopēnija un vēlāk – arī osteoporoze. Osteopēnija nav dabiska novecošanās pazīme – tā ir hroniska kaulu slimība, kas ir jāuztver nopietni un ir jāārstē, lai neattīstītos osteoporoze.

Osteopēnijas gadījumā nav obligāti jālieto medikamenti

Lai apturētu osteopēnijas attīstību, ir nepieciešams samazināt ātrumu, kādā kauli zaudē minerālo blīvumu. Lielā daļā gadījumu to iespējams panākt ar atbilstošām dzīvesveida izmaiņām, nelietojot medikamentus. Osteopēnijas attīstību var palēnināt:

Tikai tad, ja šīs metodes nedod vēlamo rezultātu un kaulu minerālais blīvums turpina samazināties, ārsts var nozīmēt lietot medikamantus.

Osteopēnijas riska faktori

Osteopēnija jeb samazināts kaulu masas blīvums visbiežāk skar cilvēkus pēc 50 gadu vecuma. Paaugstināts osteopēnijas risks pastāv cilvēkiem, kam ir kāds no šiem riska faktoriem: 

  • mazkustīgs dzīvesveids,
  • samazināts ķermeņa svars,
  • auguma samazinājums vairāk nekā 3 cm,
  • pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana,
  • kafijas lietošana lielā apjomā (vairāk nekā 4 tasītes dienā),
  • sievietēm – agrīna menopauze,
  • vīriešiem – zems testosterona daudzums,
  • bieži kaulu lūzumi vai diagnosticēta osteoporoze ģimenes locekļu vidū,
  • ilgstoša (vairāk nekā 3 mēneši) glikokortikoīdu lietošana,
  • metotreksātu, ciklofosfamīdu un imūnsupresīvo medikamentu lietošana.

Par osteopēnijas risku ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu. Nepieciešamības gadījumā ārsts nozīmēs kaulu blīvuma pārbaudi – standarta izmeklējuma metodi, ko izmanto osteopēnijas diagnostikā.

Osteopēnijas diagnostika ar ārsta nosūtījumu ir valsts apmaksāta

Osteopēniju diagnosticē, veicot osteodensitometriju jeb kaulu blīvuma pārbaudi. Pārbaude ir ātra un pilnībā nesāpīga. Tās laikā ar vāju rentgena starojumu tiek noteikts kaulu minerālais blīvums. Visbiežāk izmeklējumu veic pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma. Ar nosūtījumu ir jāveic tikai pacienta līdzmaksājums – EUR 3,00.

Kaulu blīvuma pārbaudi var veikt kādā no Osteomed filiālēm Rīgā, Jūrmalā vai Jēkabpilī un veiciet pierakstu. Izmeklējumu ierasti veic pēc ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījuma.

Skip to content