Osteoporoze ir vispārēja kaulu slimība, ko raksturo samazināta kaulu masa un strukturālas izmaiņas. Kauli kļūst poraini un trausli, un viegli lūst. Osteoporoze skar gan vīriešus, gan sievietes, taču vislielākais risks ir sievietēm pēc menopauzes. Mūsdienās osteoporozei ir plašas profilakses un ārstēšanas iespējas, kā arī vienkārša un ātra diagnostika, veicot osteodensitometrijas (DXA) izmeklējumu.
Osteoporozes cēloņi
Cilvēka kaulus veido dzīvi audi, kas pastāvīgi atjaunojas – nepārtraukti veidojas jauns kauls un noārdās vecie audi. Jauna cilvēka ķermenis jaunos audus veido ātrāk nekā noārda veco kaulu, un kaulu masa pieaug. Lielākā daļa cilvēku sasniedz maksimālo kaulu masu līdz 30 gadu vecumam. Pēc tam, ķermenim novecojot, kaulu masa tiek zaudēta ātrāk, nekā tā veidojas. Pazeminātu kaulu minerālo blīvumu sauc par osteopēniju, un tā var attīstīties par osteoporozi. Osteoporoze rodas tad, ja kaulu masas zudums ievērojami pārsniedz jaunā kaula veidošanos.
Osteoporozes attīstības iespējamība lielā mērā ir atkarīga no tā, cik liela kaulu masa cilvēkam ir bijusi jaunībā. Jo augstāka ir bijusi maksimālā kaulu masa jaunībā, jo lielāks kaulu blīvums un zemāka osteoporozes iespējamība, cilvēkam novecojot. Slimības attīstību var veicināt šādi faktori:
- mazkustīgs dzīvesveids,
- pārmērīga alkohola lietošana,
- smēķēšana,
- kafijas lietošana lielā apjomā (vairāk nekā 4 tasītes dienā),
- ilgstoša (vairāk nekā 3 mēneši) glikokortikoīdu lietošana,
- metotreksāta, ciklofosfamīda un imūnsupresīvo medikamentu lietošana.
Neārstēta osteoporoze var radīt nopietnas komplikācijas. Kaulu lūzumi, it īpaši kritiena rezultātā radīti mugurkaula vai gūžas lūzumi, var izraisīt invaliditāti un pat paaugstinātu nāves risku pirmajā gadā pēc traumas. Smagas osteoporozes gadījumā mugurkaula lūzumi var rasties arī bez kritiena. Skriemeļi, kas veido mugurkaulu, var vājināties līdz pat sabrukšanai, radot muguras sāpes un dažādas stājas deformācijas.
Hormonu līmenis – būtisks kaulu veselību ietekmējošs faktors
Osteoporoze biežāk sastopama cilvēkiem, kuru organismā ir pārāk daudz vai pārāk maz noteiktu hormonu. Piemēram:
- Dzimumhormoni. Pazemināts dzimumhormonu līmenis var vājināt kaulus. Estrogēna līmeņa pazemināšanās sievietēm menopauzes laikā ir viens no spēcīgākajiem osteoporozes attīstības riska faktoriem. Dzimumhormonu līmeni samazina arī dažu slimību ārstēšana, piemēram, krūts vēža ārstēšana sievietēm un prostatas vēža ārstēšana vīriešiem.
- Vairogdziedzera hormoni. Pārāk daudz vairogdziedzera hormonu var izraisīt kaulu zudumu. Osteopēnija vai osteoporoze var attīstīties, ja vairogdziedzeris ir pārmērīgi aktīvs vai ja tiek lietotas pārāk lielas devas vairogdziedzera hormonu medikamentu, lai ārstētu pavājinātu vairogdziedzera darbību.
Osteoporoze var būt saistīta arī ar pārmērīgu epitēlijķermenīšu un virsnieru dziedzeru darbību.
Osteodensitometrija jeb kaulu blīvuma pārbaude
Osteoporoze ir vairāk raksturīga gados vecākiem cilvēkiem, it īpaši vecumā pēc 65 gadiem. Pastiprināti uzmanību kaulu veselībai jāpievērš sievietēm ap 50 gadiem, menopauzes sākuma periodā. Šajā vecumā, strauji zūdot estrogēnu kaulus aizsargājošajam efektam, īpaši noderīgi būtu atklāt organisma vājās vietas, lai varētu ar tām rēķināties, labot un vēl ilgus gadus saglabāt labu dzīves kvalitāti. Piemērots uzturs, kaulus stiprinoši vingrinājumi un atbilstoši medikamenti var palīdzēt novērst kaulu masas zudumu un stiprināt vājos kaulus.
Galvenais osteoporozes diagnostikas kritērijs ir kaulu minerālais blīvums. To nosaka, veicot osteodensitometrijas izmeklējumu. Tas ir vienkāršs, ātrs, neinvazīvs un nesāpīgs izmeklējums, kurā kaulu minerālais blīvums tiek noteikts ar ļoti vāju rentgena starojumu. Izmeklējumu ar ārsta-speciālista nosūtījumu apmaksā Nacionālais veselības dienests. Jāņem vērā, ka DXA izmeklējums ir obligāts nosacījums valsts kompensēto medikamentu saņemšanai osteoporozes ārstēšanai. Izmeklējuma apzīmēšanai lieto dažādus nosaukumus – osteodensitometrija vai DXA, DEXA (angļu val.: dual-energy x-ray absorptiometry), taču tie visi apzīmē vienu un to pašu izmeklējumu.
Osteodensitometrijas izmaksas un pierakstīšanās kārtība
Ja izmeklējumu veic pēc ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma, ir jāveic tikai pacienta līdzmaksājums – EUR 2,85. No pacienta līdzmaksājuma atbrīvotajām grupām, ko nosaka Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība, līdzmaksājums nav jāveic. Bez ārsta norīkojuma izmeklējuma maksa ir EUR 35,00. Izmeklējumu sedz arī veselības apdrošināšanas polises, taču vispirms nepieciešams pārliecināties, vai kompensācija ir paredzēta konkrētajā apdrošināšanas plānā.
Šobrīd ir iespēja veikt osteodensitometriju, izvēloties sev ērtu izmeklējuma laiku kādā no klīnikām Rīgā, Jūrmalā vai Jēkabpilī:
- Latvijas jūras medicīnas centrs, Vecmīlgrāvja 5.līnija 26, 126.kabinets, Rīga, tel. 27018338
- Veselības centrs „Pulss 5”, Lāčplēša iela 38 – 114, Rīga, tel. 27006001
- Veselības centrs „Pļavnieki”, Andreja Saharova iela 16, Rīga, tel. 67136972
- Veselības centrs „Elite”, Anniņmuižas bulvāris 85, Rīga, tel. 67421882
- Dubultu poliklīnika, Slokas iela 26, Jūrmala, tel. 27018330
- Jēkabpils reģionālā slimnīca, Stadiona iela 1, Jēkabpils, tel. 65237840
Kalcijs un D vitamīns – kaulu veselības atslēga
Kalcijam ir liela loma kaulu stipruma veicināšanā – 99% organisma kalcija atrodas kaulos. Tāpēc pietiekama kalcija uzņemšana ir obligāts osteoporozes ārstēšanas un profilakses noteikums. Kalcija kauliem var trūkt tad, ja to par maz uzņem un, ja tas kādu iemeslu dēļ nespēj uzsūkties vai pastiprināti tiek izvadīts no organisma.
Vīriešiem un sievietēm vecumā no 18 līdz 50 gadiem ir nepieciešami 1000 miligrami kalcija dienā. Cilvēkam iesaka uzņemt 1000 mg dienā, bet sievietēm menopauzē un senioriem pēc 70, grūtniecēm un mātēm, kas zīda bērnu – ap 1200 miligramiem dienā. Galvenais kalcija avots ir piena produkti, sevišķi sieri. Ja neizdodas sasniegt ikdienā nepieciešamo kalcija daudzumu ar uzturu, ieteicams lietot kalciju saturošus uztura bagātinātājus, taču pirms tam vēlams konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.
Tāpat kaulu veselībai ļoti svarīgs ir D vitamīns. Tas nodrošina kalcija uzsūkšanos gremošanas traktā un kaulaudu mineralizāciju, kā arī uzlabo muskuļu funkciju, mazinot kritienu risku. D vitamīna trūkums organismā veidojas tad, ja to nepietiekoši uzņem ar uzturu un ja ādai pietrūkst saules. Biežāk no D vitamīna deficīta cieš gados vecāki cilvēki, kam biežāk ir hroniskas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts. D vitamīna trūkums ir izteiktāks reģionos, kuros ir mazāk saules gaismas, tai skaitā Latvijā.
Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ieteic uzņemt ap 1000 starptautisko vienību (SV) D vitamīna diennaktī, tomēr, konstatējot samazinātu kaulu blīvumu, osteopēniju vai osteoporozi, D vitamīna līmenis ir jāpārbauda laboratoriski – asins serumā. Pēc tam kopā ar ārstu jāizvēlas atbilstošā D vitamīna deva. Galvenokārt organisms iegūst D vitamīnu, tam sintezējoties ādā saules ultravioleto staru ietekmē. D vitamīnu satur treknās jūras zivis, zivju aknu eļļa, olu dzeltenumi. Mūsdienās ar D vitamīnu tiek bagātināti arī jogurti, margarīni. Kalcija un D vitamīna organismā nedrīkst trūkt tiem, kas ārstē osteoporozi ar medikamentiem.
Osteoporoze un fiziskās aktivitātes
Fiziskajai sagatavotībai atbilstošas aktivitātes palīdz spēcināt kaulus un mazināt lūzumu risku jebkurā vecumā. Osteoporozes un osteopēnijas pacientiem ieteicams apvienot spēka vingrinājumus ar svaru nesošajiem un līdzsvara vingrinājumiem. Spēka vingrojumi palīdz stiprināt muskuļus un kaulus rokās un mugurkaula augšdaļā. Svaru nesošie vingrinājumi, piemēram, staigāšana, kāpšana pa kāpnēm un slēpošana galvenokārt ietekmē kāju, gurnu un mugurkaula lejasdaļas kaulus. Līdzsvara vingrinājumi, piemēram, joga, var samazināt kritiena risku, it īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
Ieteikumi kaulu lūzumu profilaksei
Ja ir atklāta osteoporoze, jāņem vērā, ka pastāv augsts kaulu lūzumu risks pat pie neliela kritiena. Ar osteoporozi saistīti lūzumi visbiežāk rodas gūžas vai plaukstas locītavā, kā arī mugurkaulā, tādēļ ir ļoti svarīgi izvairīties no kritieniem. Dodoties ārā, ieteicams nēsāt ērtus apavus ar stabilu zoli un izvairīties no nelīdzenām virsmām, piemēram, akmeņainām takām, ja tas iespējams. Ja nepieciešams, ziemas slidenajā laikā var noderēt elegants spieķis.
Jāparūpējas arī par drošu vidi mājās. Jāpārliecinās, ka mājās ir labs apgaismojums un, ka paklāji neslīd un aiz tiem nevar aizķerties. Ne mazāk svarīgs ir arī drošs un ērts vannas istabas iekārtojums. Mājas ieteicams uzturēt kārtībā ik dienas, lai mazinātu risku aizķerties, piemēram, aiz mantām, kas stāv uz grīdas, vai elektronisko ierīču lādētāju vadiem. Ir jāizvairās no kāpšanas uz nestabilām virsmām, piemēram, taburetes. Tādēļ ieteicams ikdienā nepieciešamās lietas turēt ērti aizsniedzamā augstumā, neizmantojot plauktus, kuriem nevar piekļūt bez pakāpšanās. Tāpat ir jācīnās ar galvas reiboņiem un sliktu redzi, kas palielina kritiena risku, kā arī jāuzlabo līdzsvara izjūta. Samazinot kritiena iespēju, krietni mazinās arī kaulu lūzumu un ar to saistītu smagu traumu risks. Piedomājot par drošu vidi mājās un pielāgojot ikdienas ieradumus, iespējams pasargāt savu veselību.
