Kritiens ir nepatīkams ikvienam, taču osteoporozes un osteopēnijas pacientiem tas var radīt bīstamas traumas – kaulu lūzumus. Zemā kaulu minerālā blīvuma dēļ kauli ir poraini un trausli, un viegli lūst. Aptuveni puse traumatisku kritienu notiek mājās, un tos ir iespējams novērst, laikus ievērojot un samazinot iespējamos riska faktorus.
Ieteikumi kritiena riska mazināšanai
Nostipriniet paklājus. Lai mazinātu risku aizķerties aiz paklāja vai paslīdēt uz tā, ieteicams to nostiprināt pie grīdas ar tam paredzētu līmlenti vai īpašiem neslīdošiem gumijas paklājiņiem. Vēlams pārdomāt, vai visi mājās esošie dekoratīvie paklāji ir praktiski nepieciešami.
Izmantojiet dušas paklājiņus. Dušas un vannas grīda tāpat kā vannas istabas grīda var būt ļoti slidena. Izmantojiet neslīdošus gumijas paklājiņus uz virsmām, kas var kļūt slapjas un slidenas. Iespējams, ka mazgāšanos var atvieglot arī īpaša neslīdoša statīva vai mazgāšanās krēsla izmantošana.
Atbrīvojiet ceļu no mantām. Neglabājiet mantas uz zemes, ja pastāv risks aiz tām aizķerties. Apavus, grozus, u.c. priekšmetus tā vietā labāk novietot plauktos vai tam īpaši paredzētā vietā.
Nesteidzieties. Steigšanās atbildēt uz telefona zvanu vai citas straujas kustības palielina kritiena risku. Vēlams ieviest ieradumu kustēties nesteidzīgi un pārdomāti.
Izmantojiet zemus plauktus. Ikdienā bieži izmantotus priekšmetus, piemēram, ēdiena gatavošanas piederumus, ieteicams glabāt zemos un viegli aizsniedzamos plauktos. Izvairieties no augstu plauktu izmantošanas, kuru aizsniegšanai nepieciešams pakāpties.
Uzstādiet margas. Ja mājās ir kāpnes, ieteicams uzstādīt margas un pie tām pieturēties ik reizi. Iespējams, ka īpašu rokturu uzstādīšana duškabīnē un/vai tualetē arī var būt ērta un noderīga.
Izmantojiet apgaismojumu. Pārliecinieties, ka mājās ir labs apgaismojums un ieslēdziet gaismu telpā katru reizi, kad tajā ieejat, arī tad, ja tas šķiet lieki. Tumsā ir daudz grūtāk pamanīt šķēršļus, aiz kā iespējams aizķerties.
Nestaigājiet čībās vai zeķēs. Tā vietā vēlams izvēlēties apavus ar gumijas zoli un zemu papēdi, lai samazinātu risku paslīdēt uz slidenām virsmām, piemēram, parketa vai flīzēm.
Pārbaudiet pakāpiena augstumu. Pirms speriet soli augšup vai lejup no pakāpiena, pārliecinieties par tā augstumu. Negaidīts pārsteigums par soļa augstumu var būt iemesls kritienam.
Ja nepieciešams, izmantojiet spieķi. Ja ārsts iesaka izmantot spieķi, ņemiet vērā doto padomu. Ieklausieties savā ķermenī – ja jūtaties nestabili, elegants spieķis vai cits palīgrīks var atvieglot ikdienas kustības.
Neaizmirstiet regulāri pārbaudīt savu kaulu veselību, veicot osteodensitometriju (DXA) jeb kaulu minerālā blīvuma pārbaudi. Izvēlieties sev ērtāko filiāli Rīgā, Jūrmalā vai Jēkabpilī un veiciet pierakstu. Izmeklējumu ierasti veic pēc ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījuma.
